eRoks.lv RSS

Fotogalerija: bū-š koncerts Palladium

Sun, 20 May 2012 17:20:18 +0300

Piektdien kopā ar dzīvo grupu uz Palladium Rīga skatuves kāpa pašmāju reperis bū-š. Divu stundu laikā mūziķis kopā ar īpašajiem visiem DaGamba, Ozolu, wiesturz un Māru Upmani-Holšteini izpildīja visus savus lielākos hītus. Piedāvājam šī koncerta fotogaleriju.

Foto: Ieva Vīksne

Bārā I Love You uzstāsies Tenfold Rabbit

Sat, 19 May 2012 13:36:04 +0300

Kārtējā ILY Sessions koncerta viesi trešdien, 23. maijā, būs Tenfold Rabbit no Igaunijas.

Grupu Tenfold Rabbit 2011. gada rudenī izveidoja četri mūziķi, kas Igaunijā jau bija pazīstami ar citiem muzikāliem projektiem, kā arī darbošanos kino jomā. Aizrautīgais kvartets ātri iekaroja publikas simpātijas ar singlu Oblivion.

„Tenfold Rabbit” sastāvā spēlē Andress Kepers (taustiņinstrumenti, akordeons, balss), Rains Parve (ģitāra, balss), Mēliks Samels – (basģitāra), Martins Petermans (bungas).

Bārs I Love You atrodas Vecrīgā, Aldaru ielā 9. Koncerta sākums 23. maijā plkst. 22:00. Ieeja bez maksas.

Tenfold Rabbit – Oblivion:

Foto: Publicitātes foto

Lietuvas festivālā Devilstone uzstāsies ekstrēmie metālisti Aura Noir

Thu, 17 May 2012 16:45:03 +0300

Tieši pēc diviem mēnešiem (no 12. līdz 15.jūlijam) Lietuvā, Anikšķos notiekošais vasaras notikums ar lepnumu piedāvā black/thrash metāla kolektīvu Aura Noir. Vieni no prestižākajiem šī žanra pārstāvjiem uzstāsies festivālā Devilstone un pirmo reizi Baltijā, pateicoties Norvēģijas vēstniecības atbalstam.

Ugunīgā metāla simbioze

Aura Noir, jeb „Melnā aura“ - zem šī nosaukuma slēpjas trokšņaina virtuozu mūziķu trijotne, kuru mūzika iemieso visu, kas raksturīgs ekstrēmā metāla būtībai: stingrs, pirmatnējs pamats, rifu jūra, kā arī mežonīga, apdullinoša noskaņa. Tas viss tiek pasniegts dziļā, autentiskā bezkompromisa ekstrēmismā, kas piešķir Aura Noir mūzikai spēku, enerģiju, un, protams, velnišķīgi stipru rokenrola devu.

Plaša mūzikas izpausme un nozīmīgi partneri

1993.gadā dibināto „Aura Noir” varētu dēvēt par samērā tradicionālu black/thrash metāla grupu. Tomēr interesanti, ka mūziķi tikpat radoši darbojas arī citos, ne mazāk veiksmīgos muzikālos projektos. Piemēram, Aura Noir vokālists un vienlaicīgi arī basģitārists Apollyon, sākot ar šo gadu ir pilntiesīgs leģendārās grupas Immortal dalībnieks. Ģitārists Blasphemer ir ne tikai gothic doom metāla grupas Ava Inferi un death metāla projekta „Nader Sadek” dalībnieks, bet arī 14 gadus spēlējis grupā Mayhem. Basģitārists Aggressor savukārt ir eksperimentālā un avangarda metāla projektu Ved Buens Bnde un „Virus” dvēsele. „Aura Noir” radošā biogrāfija saistīta arī ar Dødheimsgard, Ulver, Gorgoroth, Dimmu Borgir, kā arī Satyricon. Ir vērts pieminēt arī „Aura Noir” sadarbību ar slavenajiem Darkthrone: šo grupu dalībnieki bieži pavīd viens otra ierakstos, tāpat viens otram ir sacerējuši dziesmu tekstus, bet Darkthrone piederošā mūzikas izdevniecība ir laidusi klajā Aura Noir albūmu.

Dzīves triecieni muzikālajai karjerai netraucē

Grupas ģitārista Aggressor nelaimes gadījums ir stāsts par uzņēmību, profesionalitāti un bezierunu uzticību smagajai mūzikai. Septiņus gadus atpakaļ Aggressor, tajā laikā Aura Noir bundzinieks, izkrita (bet varbūt izlēca?) no ceturtā stāva. Smagās traumas dēļ viņš pārtrauca radošo darbību, un pērn grupā atgriezās nevis kā bundzinieks, bet kā ģitārists. Aggressor, tāpat kā Apollyon, ir multi-instrumentālists, lieliski pārvalda ritma ģitāru, basģitāru, bungas, kā arī brīvi izpilda vokāla partijas.

Netradicionāls radošais process

Šobrīd „Aura Noir” ģitārists Blasphemer dzīvo Portugālē, un grupas biedrus bieži šķir liels attālums. Tomēr pieredzējušiem mūziķiem tas nav šķērslis – Blasphemer ieraksta savas ģitāras partijas un sūta tās draugiem uz Norvēģiju, kur mītošie Apollyon un Aggressor dodas kalnos un, smēlušies radošo enerģiju, rada nopietnu, bet tai pat laikā aiz nerva pavelkošu mūziku. Norvēģijas kalnos iedvesmu rod arī citi festivāla dalībnieki – Kampfar .

Festivāls Devilstone notiks šī gada Lietuvas kultūras galvaspilsētā Anikšķos 12.-15.jūlijā. Festivālā paredzētas 3 skatuves – metālmūzikas, rokmūzikas un skatuve, kas paredzēta improvizācijai, izglītojošām programmām un muzikālajiem eksperimentiem. Festivālā „Devilstone“ bez jau minētajiem Aura Noir uzstāsies arī tādas zvaigznes kā Anathema, Alcest, Truckfighters, Lake Of Tears un Kampfar. Latviju pārstāvēs Sanctimony un Soundarcade.

Informācija par festivālu latviešu valodā:http://lv.devilstone.net

Video:

http://youtu.be/gOJepAr1RQ0

http://youtu.be/BF1b2lgcI_U

http://youtu.be/aenDHBCtFls

Foto:

Publicitātes foto

bū-š: Koncertam ir jāraisa emocijas

Thu, 17 May 2012 09:04:14 +0300

Jau šo piektdien kopā ar dzīvo sastāvu un septiņiem viesmāksliniekiem Palladium koncertzālē ar divas stundas garu programmu uzstāsies pašmāju reperis bū-š. Pāris dienas pirms lielā notikuma aicinājām mūziķi uz garāku sarunu, kuras laikā mums kļuva skaidrs – tas ir notikumus, kuru apmeklēt vajadzētu ikvienam no Jums!

- Kā norit darbs pie koncerta? Viss iet pēc plānotā grafika?

Koncertā viss būs labi, viss virzās uz priekšu. Līdz piektdienai vēl ir atlikuši divi mēģinājumi [saruna notika otrdien – aut.], un viss notiek bez liekas steigas. Esam pamatīgi gatavojušies, principā to sākot darīt jau rudenī, kad veidojām albuma prezentācijas programmu Artelī. Protams, tā bija citāda nekā šī, jo toreiz visu veidojām intīmāku, taču vairāku dziesmu aranžijas palika par pamatu tam, ko redzēsim piektdien.

Palladium koncertam tāds kā ģenerālmēģinājums bija tūres atklāšanas pasākums Fontaine Palace Liepājā, kurā skatījāmies, kas strādā labi, un ko vēl vajadzētu pamainīt. Tāpat atcerējāmies arī to, kas ne tik labi izdevās Artelī, lai šoreiz viss būtu tieši tā, kā to paši gribam. Kopš tā laika esam daudz mēģinājuši, tāpēc visi esam droši un pārliecināti par to, ko izpildīsim. Ir neliels uztraukums par tehniskām lietām, taču tas mazinās, jo ļoti spēcīgā komanda rada pārliecību, ka visam esam gatavi.

- Cik sen sākāt gatavoties tūrei?

Visa tūre nebija ar dzīvo grupu, ar to kopā esmu tikai atklāšanas un noslēguma koncertos. Rudens mēģinājumi bija nedaudz citādi kā ierasts, tās drīzāk bija tādas kā radošās sesijas, kurās mēs meklējām, kā kas varētu skanēt. Šogad mēģinājumi pa trīs reizēm nedēļā notika visu martu, līdz pat 6. aprīlim, kad bijām Liepājā. Tad nedēļu atpūtāmies, un kopš aprīļa vidus atkal esam atsākuši ļoti smagus mēģinājumus šai Palladium programmai.

- Ko lai cilvēki gaida no divu stundu koncerta?

Galvenais, ko es vēlētos paveikt – lai nav garlaicīgi, lai nav monotoni, un lai visas dziesmas nav vienādas. Mēs esam pacentušies programmu uztaisīt interesantu, tāpēc arī uzaicināti viesmākslinieki, kuri visi viens no otra pamatīgi atšķiras. Būs kontrasti starp dziesmām. Arī mūzikas melomāniem, kas neklausās hiphopu un nav mani fani būs ko dzirdēt, ikkatrs varēs atrast kaut ko sev tīkamu. Varbūt ne no sākuma līdz beigām, bet kādai dziesmai noteikti vajadzētu patikt ikvienam.

Starp citu, to esmu pieradis dzirdēt no cilvēkiem – pēdējā albumā ir 16 dziesmas, un par katru no tām esmu dzirdējis vismaz piecas pamatīgas uzslavas, ka tas ir kaut kas izcils, un par katru no tām arī esmu dzirdējis, ka tā nekam neder. Tā jau tas bieži vien notiek, jo runājot par kaut kādu mākslu, ļaudis 90% runā par sevi, un tikai atlikušie 10% paliek dziesmai. Tas arī ir iemesls, kāpēc vienmēr cenšos izvērtēt un izanalizēt pilnīgi visus viedokļus – gan kritiku, gan uzslavas, jo ir svarīgi saprast, kāpēc cilvēks tā ir teicis. Jo arī labās lietas sakot, ne vienmēr viņš tā domā.

- Iepriekš pieminēji radošās sesijas rudenī. Vai ir kāds jauns gabals, ko ir plānots pirmatskaņot?

Pirmatskaņojumi būs daudz, bet tie būs dzīvie pirmatskaņojumi – mums ir pieci skaņdarbi, kas ir albumā, bet dzīvajā nav izpildīti nekur. Jaunu dziesmu nebūs, bet muzikāli būs interesanti.

- Kas bija lielākais izaicinājums gatavojoties?

Dzīvais sastāvs ir kaut kas pilnīgi citāds, tā ir cita enerģija. Tas man bija kaut kas pilnīgi jauns, bet nu jau esmu ar to apradis. Man, protams, patīk arī repot uz bīta, bet esot kopā ar grupu sajūtas ir pilnīgi citādas, es jūtos kā esot citā žanrā. Tajā pat laikā - nekas nav mainījies, un mana mūzika joprojām ir pakārtota tekstam, tas vienmēr ir priekšplānā. Cilvēki klausās tajā ko un kā es saku. Protams, viņi diez vai klausītos, ja tam visam apakšā nebūtu piemērota mūzika. Man šķiet, ka „piemērots” šeit ir īstais vārds – var būt laba mūzika un labi teksti, taču ja tie nesader kopā, mūzika vairs nebūs laba.

- Kādas ir sajūtas – vai rīkojot šādu, lielāku un plašākai sabiedrībai redzamāku tūri, tās attieksme ir mainījusies pret tevi?

Jā, ir pavisam savādāk. Publika ir pavisam citādāka kā bija pirms gadiem sešiem vai septiņiem, piemēram. Ir nomainījušās paaudzes, un mūsdienu jaunatne ir pavisam citāda kā bija toreiz, ir mainījusies mentalitāte. Pārsvarā pilsētās ir jauni klausītāji un varu redzēt jaunus apmeklētājus. Rīgā iespējams tik daudz jauniešu nebūs, jo te koncertos parasti ir tādi vecāki cilvēki, tie, kas šādu mūziku sāka klausīties reizē ar mani. Par to man ir liels prieks, ir labi, ka viņi no manis nav novērsušies, un ka es spēju ņemt līdzi savus fanus. Un tas nozīmē, ka pēc pieciem desmit gadiem man fanu būs vēl vairāk, vairākas paaudzes.

- Teici, ka jauniešiem mainās mentalitāte – vai ir sajūta, ka tas, ko izpildi, ir viņiem par sarežģītu?

Viss ir atkarīgs no jaunieša. Ja jaunietis klausās primitīvu mūziku, kurā nav īpaša ieguldījuma, protams, ka viņa dvēsele pēc tā sauc. Viņš ir radīts, lai klausītos ko savu. Es necenšos sev pievilināt cilvēkus, kas to negrib, mans mērķis nav likt visiem klausīties manu mūziku. Es negūstu gandarījumu no tā, ka manos koncertos ir pilns ar cilvēkiem, kam tas neizraisa emocijas. Manuprāt, mūzikas mērķis ir izraisīt cilvēkiem emocijas, un koncertā tām ir jābūt daudz spilgtākām nekā ierastos. Koncertā dziedājumam ne vienmēr ir jābūt taisnam un precīzam, bet tam noteikti ir jābūt emocionālam, lai cilvēks izejot ārā justos iedvesmots.

Runājot par tavu jautājumu – ja jaunietim dvēsele sauc pēc manas mūzikas, vecumam nav ierobežojuma. Mani var klausīties kā desmitgadīgie, tā piecdesmitgadīgie. Un tā arī ir, patiesībā – esmu saņēmis atsauksmes no visu vecumu cilvēkiem. Noteikti, lielākais vairums ir mana vecuma cilvēki, tas ir 25-30 gadīgie, taču gan jaunāki, gan vecāki tajā var kaut ko atrast. Protams, ar jauniešiem ir kā ir, bet es nekad neesmu centies sabiedrībai pielāgot savu mūziku. Esmu pārāk ilgi muzicējis, lai tagad pēkšņi mainītu savu piegājienu. Es negribu pielāgoties sabiedrībai, es gribu sabiedrību pielāgot savai mūzikai. Un pat ja man tas nekad neizdosies, es vēlāk varēšu teikt, ka esmu darījis visu, lai tas notiktu.

- Starp citu, tā bieži gadās, ka atnāk nepareizā publika uz taviem koncertiem?

Zini, ja pilsētā ir viens klubs vai kultūras nams, un ja vien tā nav Latvijas mēroga megazvaigzne, cilvēki bieži vien iet tur izklaidēties un socializēties pat neinteresējoties, kas konkrētajā vakarā notiks. Mēs Rīgā varam izvēlēties kur iet pēc savas gaumes, bet citur tādas iespējas nav. Tur ir viens klubs, tu gribi iedzert un pēkšņi trāpies kaut kāda repera koncertā, kurš runā par kaut kādiem vēja dzejoļiem, kas tev ir pilnīgi nepieņemami. Tā gadās, bet nu vairs ne tik daudz kā kādreiz. Kad bijām jaunāki, gadījās visādi konflikti dziļākos laukos, kur cilvēki domāja, ka mēs esam atbraukuši izrādīties vai arī viņiem meitenes atņemt, nevis uzstāties. Šogad nekas tāds vairs nebija. Neviena konflikta nebija. Protams, ārā kāds varbūt kāvās, tādas lietas notiek vienmēr un visur, bet kopumā – situācija ļoti uzlabojas.

- Kurš no koncertiem pašam vislabāk patika, atskaitot Liepāju?

Laikam Saldus un Roja. Saldus ir Saldus – tā ir īpaša pilsēta, hiphopīga pilsēta, un koncerti tur vienmēr ir labi apmeklēti. Šoreiz uzstājāmies Saldus sporta namā, cilvēki bija forši, un visi klausījās. Ir patīkami, ja daudzi skaita līdzi tavus tekstus. Roja bija forša tādā ziņā, ka tas bija liels pārsteigums mums. Tā ir maza pilsēta, visi man zināmie rojinieki dzīvo vai nu ārzemēs, vai Rīgā, un tāpēc mēs plānojām braukt uz tukšu koncertu, baidījāmies, ka neviens neatnāks. Ja mēs būtu gaidījuši to, kas tur bija, varbūt mēs nemaz tik ļoti nepriecātos, bet neko negaidot, tas bija ļoti interesanti.

- Nedaudz jau tam pieskārāmies, bet kā pašam liekas – vai cilvēki beidzot ir sākuši novērtēt arī hiphopu kā kārtīgu mūziku, kā mākslas žanru?

Man liekas, ka novērtē izpildītājus, un daudzi nesaprot, kas tas hiphops tāds īsti ir. Ir daudz sliktu piemēru visapkārt, kas situāciju neuzlabo. Hiphops ir dažāds – daudzi dzird sliktu hiphopu, un ar to arī asociē visu žanru. Tad viņi izdzird labu hiphopu un sāk dot visādus nosaukumus, piemēram, intelektuālais hiphops vai vēl kaut kāds hiphops. Un tad man saka – es neklausos hiphopu, bet tevi es klausos. Tas man nepatīk, jo jau mani tu klausies, tu klausies arī hiphopu. Vienkārši cilvēki to baidās sev atzīt. Arī man besī ārā vismaz 80% pasaules hiphopa, bet vai tāpēc es saku, ka es neklausos visu žanru? Es klausos visus mūzikas stilus, un hiphops man patīk tieši tā iemesla dēļ – tas nav ierobežots, tajā ir apvienoti pilnīgi visi mūzikas žanri. Es domāju, ka sabiedrības uztveres līmenis varbūt pabīdās uz vienu vai otru pusi, bet interneta komentāros raksta tieši to pašu, ko pirms 15 gadiem. Tie cilvēki pat nemēģina izprast izpildītājus, un tādos cilvēkos nav vērts klausīties.

Hiphops ir mūzika cilvēkiem, kas nav aizspriedumaini, jo tajā ir kaut kas no visa. Tas ir kā krievi un latvieši – viens otrā neklausās, un tāpēc sēž dažādās ierakumu pusēs. Bet tā nevajag! Vajag atvērties, nedrīkst noliegt citādo. To pašu es ievēroju savā mūzikā jau vairāk kā 10 gadu garumā, kopš muzicēju – ir jāspēj pieņemt visu, un nedrīkst to noliegt tikai tāpēc, jo tas atšķiras.

- Katrā žanrā ir kaut kas labs, un kaut kas slikts.

Tieši tā! Katrs cilvēks pēc savas gaumes var atrast savā žanrā sev kaut ko piemērotu. Nu labi, manā mūzikā ne katrs var atrast kaut ko, jo mums ir krasi atšķirīga domāšana un dzīves uztvere, tad laikam gan nebūs. Es neuztraucos par tiem, kam neinteresē un kas novēršas, gluži otrādi – es koncentrējos uz tiem, kam patīk. Nekad neesmu skumis par kādu sliktu komentāru, piemēram, es labprātāk priecājos par to, ka cilvēki manā mūzikā var atrast ko sev svarīgu.

- Šķiet, ka pēc šiem koncertiem ļoti daudzi cilvēki, kas iepriekš par tevi neko nebija dzirdējuši, nu zinās, kas ir bū-š un ko viņš dara.

Pēdējos astoņus mēnešus es mērķtiecīgi nodarbojos ar publicitāti. Pirms tam, kopš aptuveni 2006. gada, es pie tā vispār nestrādāju. Es rakstīju dziesmas, kaut kur uzstājos, bet publiski neko nedarīju. Tāpēc, jo man nebija materiāla, ko rādīt. Es balstos pēc principa – sākumā kaut kas ir jāizdara, un pēc tam jāpopularizējas. Latvijā visbiežāk viss notiek otrādāk – vispirms uztaisa publicitāti, un tad, kad viss jau būs, kaut ko domāsim. Man liekas, ka tas nav pareizi, tāpēc ļoti ilgi strādāju, lai varētu līdz šim periodam nonākt.

Šo publicitātes kampaņu es plānoju jau iepriekš. Es zināju, ka 2-3 mēnešus pirms Sēdies Krēslā iznāks divi klipi, es zināju, ka albuma prezentācija būs ar dzīvo grupu, es zināju, ka pēc tam man būs tūre, es zināju, ka tad būs vēl vismaz divi klipi, un to, ka tūri es reklamēšu ar video reklāmām. Viss bija saplānots pa nedēļām, un rakstot albumu es jau to ņēmu vērā. Ir daudz ieguldīts, tāpēc nebūtu vērts tagad sēdēt rokas klēpī salikušam. Kādreiz es biju priekš tiem, kas zināja mani internetā un nāca uz koncertiem, bet tagad es strādāju, lai mani zinātu arī plašākas masas. Es strādāju priekš tiem, kas mani zina jau gadiem, un visi tie, kas pievienojas tagad – laipni lūgti! Es gribu, lai mani klausās līdzīgi domājošie, tie, kam tas patīk.

- Tu esi viens no tiem mūziķiem, kas savā labā ļoti veiksmīgi izmanto interneta piedāvātās iespējas.

Jā, un ir ļoti labi, ka ir internets. Tagad mūziķis vairs nav atkarīgs no Guntara Rača vai Andreja Ēķa. Tev nav jābūt pazīstamam ar Jāni Šipkēvicu, lai par tevi uzzinātu visā valstī. Kādreiz tā bija, un kādreiz tu neko nevarēji izdarīt.

- Visi klipi ir paša idejas, vai arī tam apakšā ir liela radošā komanda?

Promo video pārsvarā ir manas idejas. Bet veidojot dziesmu video ir dažādi varianti. Piemēram, pēdējais video dziesmai Ir Vērts tapa sadarbībā ar apvienību Galjafilms, kas ir Kārlis Kanders un operators Emīls Kālis. Es viņus uzrunāju, un teicu, ka gribētu, lai Kārlis izdomā ideju, jo šoreiz es nevēlējos veidot režiju.

Spēles klipā, piemēram, bija tā, ka gribēju tieši parādīt to, ko es repoju. Tā ir pilnībā mana ideja, kurai tika piesaistīti operatori, lai to realizētu. Video Rīgas Sirdī mēs ar manu labu draugu, fotogrāfu Georgu Avetisjanu, apstaigājām dažādas Rīgas vietas un filmējām to, kas redzams vecās fotogrāfijās. Katram klipam ir individuāla pieeja, un tiek meklēta iespēja, kā to visu labāk realizēt. Ar promo video man palīdz divi čaļi – Armands Virbulis un Ako Kurnosenko. Viņiem abiem patīk hiphops, mana mūzika, un tāpēc ir forši, ka mēs varam sadarboties.

- Man liekas, ka šī kampaņa ir viena no profesionālākajām, kāda Latvijā ir redzēta.

Es ļoti daudz un mērķtiecīgi par to visu domāju. Domāju par to, kā tas viss jāveido, ko es gribu pateikt. Gribas, lai cilvēkam būtu skaidrs, ka es strādāju un domāju, nevis tikai strādāju. Man ir svarīgi, lai cilvēks ne tikai dzird, bet arī saprot, ko es domāju. Mans pēdējā laika moto ir pateikt pēc iespējas vairāk, izmantojot mazāk vārdus, nevis muldēt albuma garumā un neko nepateikt. Protams, ir svarīga arī forma, bet doma un saturs ir galvenais.

- Kādi ir tavi pēdējie vārdi cilvēkiem, kas vēl nezina, iet vai neiet, kāpēc viņiem piektdien ir jābūt Palladiumā?

Es domāju, ka tas būs notikums, jo Latvijā kas tāds nav bieži – hiphops, dzīvā mūzika un koncertzāle. Es domāju, ka būs interesanti katram atrast kaut ko tajā mūzikā, ko spēlējam. Mēs esam ieguldījuši diezgan lielu darbu. Domāju, ka vajadzētu atnākt katram, kurš grib izbaudīt vakaru. Bez lēkāšanas, bez kaut kādiem skaļiem saukļiem, bet ar klausāmu mūziku un īpašu noskaņu.

- Jāklausās tajā, kam ir, ko teikt.

Jā, ir jāklausās. Mana mūzika nav deju mūzika, tajā nav lēkāšanas un kliegšanas, bet būs saturs un sarunas.

Foto: Publicitātes foto

Ceļš uz Positivus - Housse De Racket

Wed, 16 May 2012 16:42:35 +0300

Līdz Positivus festivālam ir atlikušas mazāk kā deviņas nedēļas, tāpēc ja vēl neesi sācis to darīt, ir pēdējais laiks sākt iepazīties ar visiem tiem vārdiem, kurus šogad redzēsim Salacgrīvā. Šodien iepazīstināsim Tevi ar vienu no interesantākajiem vārdiem festivāla programmā – francūžiem Housse De Racket!

Kas?

Housse De Rocket ir 2005. gadā Parīzē dibināta grupa, kurā darbojas divi bērnības draugi Pjērs Lerū un Viktors Lamasņē, bet gan pirms tam, gan blices pirmajos darbības gados abi vīri muzicē arī kopā ar daudzām citām grupām, tostarp Phoenix un Air. 2008. gadā dienas gaismu ierauga dueta debijas ieraksts Forty Love, kura zināmākā kompozīcija ir Oh Yeah!.

Kaut gan nākamo divu gadu laikā vīri kopā nospēlēja vairāk kā 200 koncertus visapkārt pasaulei, lielais izrāviens seko tikai 2011. gadā, kad tiek publicēts otrais studijas veikums Alesia un tā galvenais singls Roman.

Ko spēlē?

Housse De Racket savā mūzikā apvieno daudzas iezīmes gan no slavenajiem tautiešiem Air un Phoenix, ar ko ir spēlējuši kopā, gan arī britiem Two Door Cinema Club. Vīru izpildītais indie sevī apvieno elektroniku, popmūziku un rokmūziku, turklāt tas tiek darīts ar tādu vieglumu, ka ar nevienu citu grupu francūžus sajaukt nevar.

Positivus festivālā mūziķi uzstāsies pirmajā dienā uz galvenās, Tele 2, skatuves. Koncerta laiks pagaidām nav zināms.

Kāpēc jāredz?

Duets ir viena no šī brīža aktuālākajām un svarīgākajām Francijas muzikālajām eksportprecēm, šo nosaukumu attaisnojot katrā savā koncertā, sniedzot neaizmirstamas emocijas skatītājiem un atdodot sevi pilnībā. Mēs varam garantēt – šo koncertu apmeklējot, Tu nepaliksi vīlies, jo Housse De Racket ne vienam vien skatītājam kļūs par 2012. gada Positivus lielāko atklājumu! Nepalaid garām!

Iepriekšējie Ceļš uz Positivus sērijas raksti:

Manic Street Preachers

Foto: Publicitātes foto

Otrais Positivus ieskaņas pasākums jau sestdien

Wed, 16 May 2012 10:31:18 +0300

Jau šo sestdien, 19. maijā, koncertzālē Palladium norisināsies otrā Positivus ieskaņas sesija, kurā festivāla faniem būs iespēja sajust gaidāmā festivāla gaisotni.

Sesiju ieskaņos trīs jaunas grupas no Lielbritānijas - Peggy Sue, The Mariner's Children un Emma Geitrilla. Turklāt vakarā būs iespēja arī atcerēties iepriekšējo festivālu sajūtas, vērojot koncertu ierakstus no pagājušā gada Tele 2 skatuves. Pasākumu bez maksas varēs apmeklēt Positivus festivāla twitter konta sekotāji. Tuvākajās dienās tiks izsludināta pieteikšanās uz vēl 500 bezmaksas biļetēm.

Positivus festivāla ieskaņas pasākumam īpaši izvēlētie mākslinieki sevi ir pierādījuši gan Lielbritānijas indie mūzikas apritēs, gan uz starptautiskām festivālu skatuvēm. Biļetes maksā Ls 5 un ir pieejamas Biļešu Serviss kasēs.

Peggy Sue, kas ir pasākuma lielākā zvaigzne, ir skanīga indie pop/indie folk muzikālā apvienība no Braitonas Anglijā (Iepriekš grupa saukusies Peggy Sue and the Piratens, Peggy Sue and the Pictures). Grupa savu debijas album Fossils and Other Phantoms izlaida 2010. gadā. Pēc albuma izlaišanas grupa uzstājās vairākos festivālos, to skaitā Primavera Sound Festival un Eurosonic Noorderslag. Pērnā gada septembrī grupa laida klāja savu otru albumu Acrobats, kas izpelnīja grupai ievērojamu kritiķu atsauksmes.

The Mariner's Children ir apvienība no Braitonas, Norfolkas un Londonas, kas komponē un izpilda folkroku modernā skanējumā. Laikraksts Guardian grupas mūziku raksturojis kā Mumford & Sons un Arcade Fire sajaukumu. Mūzikas kritiķi prognozē, ka šī grupa tuvakajā laikā pievienosies modernās folkmūzikas izcilākajai trijotnei - Laurai Mārlingai, Mumford & Sons, kā arī Noah and the Whale.

Emma Geitrilla nāk no Positivus festivāla apmeklētājiem labi zināmās Willkommen Records saimes (Leisure Society, Sons of Noel and Adrian, The Climbers u.c). Talantīgās mākslinieces mūzika ir viegli atpazīstama pēc pamatinstrumenta - arfas, kas veiksmīgi papildina Emmas dzidro vokālu, kopā radot mierīgu un meditatīvu skanējumu. Savu debijas albumu Chapter I Emma izlaida vakar, 14. maijā.

Vairāk informācijas:
http://www.peggywho.com
http://www.myspace.com/marinerschildren
http://emmagatrill.bandcamp.com/

http://www.positivus.com

Foto: Publicitātes foto

Mona De Bo koncertēs Krievijā

Wed, 16 May 2012 10:26:13 +0300

Piektdien, 18. maijā, Latvijas ekperimentālās rokmūzikas grupa Mona De Bo uzstāsies Sergeja Kurjohina modernās mūzikas un mākslas festivālā SKIF Pēterburgā. Šonedēļ grupa sniegs arī divus koncertus Maskavā.

SKIF (Sergeja Kurjohina Starptautiskais Festivāls) ir modernās mūzikas un mākslas festivāls, kas kopš 1998. gada notiek Pēterburgā, Krievijā. Sergejs Kurjohins bija starptautiski pazīstams krievu komponists, mūziķis un izpildītājs – ārkārtīgi ietekmīga figūra Krievijas roka, džeza un eksperimentālajā mūzikā. Kopš viņa pāragrās nāves 1996. gadā darbojas Kurjohina vārdā nosaukts fonds mūsdienu mūzikas un mākslas veicināšanai Krievijā. SKIF-1 un SKIF-2 festivāli notika 1997. un 1998. gadā Ņujorkā. SKIF-3 tika pārcelts uz Kurjohina dzimto pilsētu Pēterburgu un kopš tā laika notiek tur.

Iepriekšējie piecpadsmit festivāli ir pulcējuši tādus māksliniekus kā Terry Riley, SWANS, Otomo Yoshihide, Lars Hollmer, Damo Suzuki, Peter Brotzman, Rashied Ali, John Cale, trio Nils Petter Molvaer/Thomas Stronen/Eivind Aarset, James Blackshaw, Mats Gustaffson, Silence Kit, Deerhoof un citus.

Pirms došanās uz Pēterburgu Mona De Bo sniegs divus koncertus Krievijas galvaspilsētā. 16. maijā grupa uzstāsies Maskavas klubā DOM, bet 17. maijā - Maskavas klubā ZAVTRA.

Uzziņai:

www.kuryokhin.net
www.monadebo.com

Foto: Publicitātes foto

Izziņoti Fantasy Garden skatuves mūziķi

Wed, 16 May 2012 10:23:32 +0300

Mūzikas festivālā Summer Sound Liepāja 2012, līdzās jau izziņotajiem Zebra Island, Jakarta Club, On Volcano, Eskimo un Hellsongs, uz Fantasy Garden skatuves uzstāsies arī grupas Japanese Gum, Mona De Bo, People Of K, Sibyl Vane, Rasabasa, Starmetis, Audience Killers, Soundarcade, HYGS, Sus Dungo kā arī dziedātājas Elizabete Balčus un Anete.

Kā vieni no lielākajiem Fantasy Garden skatuves māksliniekiem jāmin itāļu avangardisti Japanese Gum, kuru mūzika šogad novērtēta arī pasaules lielākajā mūzikas konferencē SXSW, kā arī pašmāju drouna grupa Mona De Bo, kura šogad priecēja fanus ar jaunu albumu Pag, Pag. Aizraujošu uzstāšanos sola arī zviedru alternatīvās popmūzikas trio People Of K, kuru mūzika patiks triphopa cienītājiem. Turpinot iepazīstināt ar kaimiņvalstu mūziku, Fantasy Garden skatuve piedāvās iespēju dzirdēt ar latviešu ierakstu kompāniju I Love You Records sadarbības līgumu nupat noslēgušo igauņu rokgrupu Sibyl Vane, kā arī lietuviešu un norvēģu kopprojektu Rasabasa. Uzstāsies arī latviešu grupas – cēsinieku kvartets Starmetis, dream pop trio Audience Killers, enerģiskais dance-punk duets HYGS un dāmas no dūdiņroka grupas Sus Dungo. Sagaidāma arī īpaša uzstāšanās no Latvijas Mūzikas Ierakstu Gada Balvas nominācijā Labākā debija ieguvējas Elizabetes Balčus, kā arī dziesminieces Anetes, kuras balsi var dzirdēt grupas Tramplīni mūzikā.

Festivālu atbalsta Liepājas pilsētas Dome, Liepājas Kultūras pārvalde un enerģijas dzēriens Shark. Festivālam garšu piešķir Cēsu Alus. Summer Sound Liepāja notiks jau otro gadu, uz septiņām pludmalē un parkā izvietotām skatuvēm kāps vairāk kā piecdesmit grupu, mākslinieku, dīdžeju un dejotāju.

Festivāla oficiālajā mājaslapā www.summersound.lv iespējams dzirdēt jau izziņoto mākslinieku mūziku, kā arī saņemt vairāk informācijas gan par māksliniekiem, gan festivāla norisi. Summer Sound Liepāja 2012 vārti šovasar vērsies 6. jūlijā, piecos pēcpusdienā, un festivāls turpināsies līdz pat 8. jūlija rītam. Biļetes pieejamas visās Biļešu Servisa kasēs jau šobrīd, to cena ir 12, 14 un 16 lati. Pieejamas arī VIP biļetes – to cena ir 30 lati. Tuvojoties festivālam biļešu cena ievērojami pieaugs.

Pērn festivālu Summer Sound Liepāja apmeklēja 20 000 apmeklētāju, divu dienu garumā Liepājas pludmalē un parkā uzstājās vairāk kā piecdesmit mākslinieki, tostarp leģendārais Vācijas numetāla kvartets Guano Apes, skotu dīdžejs, producents un dziedātājs Kalvins Hariss, britu grupa Toploader, kā arī pašmāju mākslinieki Gustavo, R.A.P., Gacho un daudzi citi.

Foto: Publicitātes foto

ILY Sessions turpina Rasabasa

Fri, 11 May 2012 22:40:15 +0300

Trešdien, 16. maijā, Vecrīgas bārā I Love You notiks kārtējais ILY Sessions koncerts, kurā viesosies grupa Rasabasa no Lietuvas.

Grupas sastāvā ir lietuviešu dziedātāja Rasa un četri norvēģu mūziķi, visi satikušies pirms dažiem gadiem, kad studēja mūziku Liverpūlē, Anglijā. Rasabasa daiļrade nav ievietojama žanru rāmjos – lai gan tajā jūtamas postroka un sintpopa ietekmes, grupas dalībnieku iepriekšējā pieredze un profesionalitāte ļauj tiem darboties ar daudz plašāku vērienu.

Pagājušā gada rudenī Rasabasa izdeva pirmo minialbumu EP 1, izpelnoties lieliskas atsauksmes Lietuvā. „Rasas aizrautība un savdabīgā balss, apvienota ar izcili profesionālu norvēģu mūziķu sniegumu, padara EP 1 par labāko ierakstu, ko esam dzirdējuši vairāku gadu laikā,” rakstīja interneta medijs gruodas.net, dodot minialbumam visaugstāko novērtējumu. „Mūziķu apvienība, kurai nav konkurentu,” atzina ore.lt.

Šopavasar nāk klajā Rasabasa otrais minialbums EP 2, kura aktuālais singls Engine jau skanējis arī Latvijas radioviļņos. Vasarā Rasabasa piedalīsies lielākajos Latvijas festivālos Summer Sound un Positivus.

Rasabasa koncerts bārā I Love You trešdien, 16. maijā, sāksies plkst. 22:00, ieeja bez maksas. I Love You atrodas Vecrīgā, Aldaru ielā 9.

Pirms koncerta ikviens interesents ir aicināts uz tikšanos ar grupu mūzikas veikalā Randoms, Vecrīgā, Kaļķu ielā 4, plkst. 18:00.

Foto: Publicitātes foto

Sanctimony iesildīs Black Label Society

Fri, 11 May 2012 22:36:05 +0300

Koncertzālē Palladium Rīga nākamotrdien, 15.maijā uzstāsies amerikāņu heavy metal grupa Black Label Society. Koncerta iesildītāji būs Latvijas grupa Sanctimony.

Black Label Society 1998.gadā izveidoja ģitārists un dziedātājs Zaks Vailds un viņš arī palicis vienīgais nemainīgais grupas dalībnieks un pārliecinošs līderis. Kopš 1987.gada Vailds bijis ilggadējs roka vaterāna - Black Sabbath dalībnieka Ozija Osborna sabiedrotais gan studijā, gan viņa solo turnejās. Vailds tūliņ tika apstiprināts par Osborna ģitāristu divdesmit gadu vecumā pēc tam, kad bija nosūtījis viņam savu ierakstu.

Nereti Black Label Society spēlēja Osborna koncertos kā iesildītāji un arī Rīgā Vailds reiz nodemonstrēja apskaužamu izturību, nospēlējot divus koncertus pēc kārtas – vispirms ar savu grupu, kurā viņš ir līdervokālists, soloģitārists un spēlē arī taustiņinstrumentus, bet pēc tam kā ģitārists kopā ar Osbornu. Zaks Vailds ar savu atraktīvo spēles stilu, ko viņš sācis izkopt četrpadsmit gadu vecumā un reizēm tam veltījis pat divpadsmit stundas dienā, ir viens no mūsdienu atzītākajiem ģitāristiem, kurš iedvesmojis neskaitāmus mūziķus visā pasaulē – arī viens no Latvijas vadošajiem heavy metal ģitāras meistariem Jānis Levits ir pārliecināts Zaka Vailda fans.

Grupas kontā ir deviņi stadijas albumi, bet viņu sniegums dzīvajos priekšnesumos fiksēts koncertalbumā Alcohol Fueled Brewtality Live!! + 5 un trīs video albumos. Grupas rūdījums ne vienam vien mūziķim devis stabilu pamatu turpmākajai karjerai - Black Label Society īsi pirms pāriešanas uz mega populāro grupu Metallica ir spēlējis arī basģitārists Roberts Trujillo, kurš pirms tam arī bija izpelnījies godu spēlēt Osborna grupā, tāpat kā vēl viens basgitārists – Maiks Inezs no Alise In Chains. Pašlaik grupas Black Label Society sastāvā kopā ar Zaku Vaildu spēlē Džons Deservio (basģitāra), Niks Katanīze (otrā ģitāra) un Čads Szelinga (bungas).

Pašmāju grupa Sanctimony dibināta 1994. gadā. Sanctimony tika atzīta par 2010. gada labāko Latvijas metāla koncertgrupu un koncertā prezentēs pirms diviem mēnešiem izdoto minialbumu Perfection. Grupas sastāvā spēlē Jānis Boļšaks (vokāls), Viesturs Grīnbergs (ģitāra), Pauls Ruško (ģitāra), Deniss Denisenko (bass) un Jēkabs Zemzaris (bungas).

Biļetes Ls 19 “Biļešu Serviss” kasēs un internetā.

Papildu informācija:

http://www.facebook.com/palladiumriga

www.twitter.com/palladiumriga

http://www.www.blacklabelsociety.com

Tuvākie Palladium koncerti:

18. maijā bū-š

19. maija Positivus sesija

16. jūnijā Tiger Lillies

20. jūnijā Mastodon

Foto: Publicitātes foto